Labdien!

 

Atbildot uz jūs e-pastu, informēju, ka Ekonomikas ministrija atkārtoti rūpīgi izvērtēja  jūsu piedāvātos neto uzskaites darbības principus, t.i.

–        elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas lietotāji ir elektroenerģijas lietotāji, kas ražo elektroenerģiju izlietošanai paša vajadzībām, kuru ražošanas iekārtu kopējā darba strāva nepārsniedz 50kW un

–        neto norēķinu sistēmu piemēro norēķiniem par izlietoto elektroenerģiju, kā arī norēķiniem par saņemtajiem sadales sistēmas pakalpojumiem vai citiem normatīvajos aktos noteiktajiem maksājumiem.

 

Ekonomikas ministrija, uzsverot nepieciešamību pārbaudīt piedāvātās neto norēķinu sistēmas darbību, lai neradītu būtiskas tehniska  un ekonomiska rakstura problēmas sadales sistēmas operatoram, pie kura tīkla tiek pieslēgtas mazas jaudas atjaunojamās enerģijas ģenerējošās iekārtas, un lai nepalielinātu pārējo elektroenerģijas lietotāju maksājumus par elektroenerģiju, uzskata, ka elektroenerģijas neto norēķinu principu ieviešanā jāievēro pakāpeniskuma princips, secīgi paplašinot  neto norēķinu sistēmas lietotāju loku, ja sākotnējā principa piemērošanas pieredze izrādīsies veiksmīga.

 

Līdz ar to Ekonomikas ministrija sniedz šādu skaidrojumu par izvēlētajiem neto norēķinu sistēmas parametriem (skaidrojums ar Ekonomikas ministrijas 21.05.2013. vēstuli Nr. 1-1-4888 nosūtīts Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, kura piekrita tam, atbalstot iesniegtās likumprojekta redakcijas iesniegšanu 2.lasījumam):

Elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas lietotāji

Ģeneratoru darba strāvas ierobežojumi – 16A

AS „Sadales tīkls” (turpmāk – ST) visus ražotāju pieslēgumus iedala 2 lielās grupās – mikroģeneratoros (darba strāva līdz 16A) un elektrostacijās. Mikroģeneratoriem salīdzinājumā ar elektrostacijām ST tiek nodrošināts vienkāršāks pieslēguma process, kas notiek saskaņā ar ST noteiktu kārtību un standartu LVS EN 50438 „Prasības mikroģeneratoru pievienošanai paralēli publiskajiem zemsprieguma tīkliem”. Standarts nosaka tehniskās prasības stacionāri uzstādītu mikroģeneratoru un to aizsardzības iekārtu uzstādīšanai paralēli publiskajiem zemsprieguma sadales tīkliem un ekspluatācijai, neatkarīgi no primārā enerģijas avota. Atbilstoši standartam, par mikroģeneratoru tiek uzskatītas iekārtas ar darba strāvu līdz 16 A (ieskaitot) ar vienfāzes vai vairāku fāžu 230/400 V vai vairāku fāžu 230 V (starpfāžu spriegums) spriegumu.

Šobrīd ievadaizsardzības automāta lielums mājsaimniecībām vairumā gadījumu ir no 16 A līdz 40A. Pamatā elektrotīkls projektēts, lai katram klientam nodrošinātu 16A slodzi. Kopš 1995.gada veicot tīklu rekonstrukciju vai projektējot jaunus tīklus, klientam tiek nodrošināta 20A slodze, pēc klienta īpaša pasūtījuma – līdz 40 A vai vairāk. Tātad, pieslēdzot iekārtas ar darba strāvu līdz 16A, aptuveni 90% gadījumu nav nepieciešamas būtiskas izmaiņas esošajā elektrotīklā.

Ģeneratoru darba strāvas paaugstināšana līdz 50kW radītu nepieciešamību pēc būtiskām investīcijām energosistēmā, kas palielinātu sadales sistēmas pakalpojumu tarifus un attiecīgi elektroenerģijas kopējo cenu:

–        Latvijas energosistēma nav piemērota liela apjoma elektroenerģijas uzglabāšanai, šādu uzglabāšanu var veikt hidroakumulējošā stacija, kuras lietderība ir 70%. 1000 saules stacijas (50kW) vienā vasaras mēnesī var ģenerēt 6000 MWh enerģijas pārpalikuma, kurš tiks izmantots rudenī/ziemā. Šādas enerģijas uzglabāšanai nepieciešams patērēt 8500 MWh jeb papildus 2500 MWh hidroakumulējošās stacijas zudumu nosegšanai, kas pie tirgus cenas 50 EUR/MWh ir 125 000 EUR.

–        nepieciešama zemsprieguma sadales tīkla pārbūve, lai ģeneratoru darbība neietekmētu citus sistēmas dalībniekus:

  • ST tehniskā politika paredz, ka pie viena transformatora drīkst uzstādīt ģenerējošo jaudu līdz 40% no transformatora nominālas jaudas, lai izvairītos no sprieguma kvalitātes traucējumiem. Lauku tīklā transformatoru nomināls sākas ar 25 kVA, tas nozīmē, ka 50 kW elektrostacijas pieslēguma gadījumā šajās vietās būtu nepieciešama arī šo transformatoru nomaiņa. Lielākas jaudas transformatori, kā arī lielas jaudas plūsmas virzienā uz sadales transformatoru palielinās elektroenerģijas zudumus tīklā, ietekmējot tīkla tarifa lielumu;
  • Ģenerējošo iekārtu ar darba strāvu lielāku par 16 A pieslēgšana vienai fāzei rada nepieļaujamu sprieguma nesimetriju;
  • Iekārtu ar darba strāvu lielāku par 16 A izmantošana sarežģī  tīkla aizsardzības izveidošanu līnijās;
  • Vietās,  kur ierobežota līnijas caurlaides spēja, ģenerators var radīt sprieguma svārstības tuvumā esošo klientu elektroietaisēs.

Piemēram, Vācijā ilgstoši saulainā vai stipri vējainā laikā radušies sarežģījumi elektrosistēmas darbībā: frekvences svārstības, bieža ģeneratoru atslēgšanās, pārvades tīkla aizsardzības darbības traucējumi.  Šajā gadījumā sadales tīkla vadībā ir jāiegulda ievērojami līdzekļi, lai varētu ierobežot mikroģeneratoru darbu noteiktā laikā.

Lietotāju loka ierobežojumi – mājsaimniecības

Ieviešot elektroenerģijas neto norēķinu principu, būtu jāievēro pakāpeniskuma princips, lai neizraisītu strauju elektroenerģijas kopējās cenas pieaugumu.

No tehniskā viedokļa nav atšķirības vai elektroenerģiju tīklā nodod mājsaimniecība vai juridiskas personas. Jāņem vērā, ja elektroenerģijas neto norēķinu princips tiks piemērots  arī juridiskajām personām, tad, pamatojoties uz to finansiālajām iespējām salīdzinājumā ar mājsaimniecībām, tas ievērojami veicinās šādu iekārtu izplatību tīklā un samazinās no tīkla patērētās elektroenerģijas daudzumu, attiecīgi palielinot uz pārējiem lietotājiem attiecināmās tīkla pakalpojumu izmaksas un obligātā iepirkuma komponentes maksājumus.

Pieņemot, ka viens mikroģenerators samazina no tīkla patērētās elektroenerģijas daudzumu par 2,91MWh gadā, tad 2014.gadā, mikroģeneratoru skaitam sasniedzot 5050, pie sadales tarifa S-1 39,64 LVL/MWh un obligātā iepirkuma komponentes 23 LVL/MWh sadales sistēmas operatora ieņēmumi samazināsies par 583 tūkst.LVL, turklāt par 947 tūkst.LVL pieaugs izdevumi, kas saistīti ar skaitītāju nomaiņu un automātiskās elektroenerģijas uzskaites sistēmas uzturēšanu, attiecīgi palielinot sadales tarifu par 0,8%. Savukārt ieņēmumi no obligātā iepirkuma komponentes maksājumiem samazināsies par 338 tūkst.LVL, attiecīgi palielinot pārējo lietotāju obligātā iepirkuma komponentes maksājumus nākošajā gadā.

Pieņemot, ka sadales tarifs nemainās, mikroģeneratoru skaita pieauguma temps ir 0,5% gadā, bet viena mikroģeneratora  radītais no tīkla patērētās elektroenerģijas daudzuma samazinājums samazinās par 3% gadā, 2020.gadā ST neiegūtie ieņēmumi un papildu izmaksas sasniegs 5,6 milj. LVL, palielinot sadales tarifu par 2,9%, un 2025.gadā 8,3 milj.LVL, palielinot sadales tarifu par 4,2%.  Savukārt, ja  mikroģeneratoru skaita pieauguma temps ir 1% gadā, tad attiecīgi 2014.gadā ST neiegūtie ieņēmumi un papildu izmaksas būs 1,5 milj. LVL, palielinot sadales tarifu par 1,5%, 2020.gadā 11,1 milj.LVL, palielinot sadales tarifu par 5,7% un 2025.gadā 16,1 milj.LVL, palielinot sadales tarifu par 8,3%. Pilns aprēķins 1. un 2.tabulā pielikumā.

 

Kompensācija ražotājam par pozitīvu gada bilanci (tīklā nodots vairāk nekā patērēts)

Neto norēķinu galvenais uzdevums ir atjaunojamās enerģijas pašpatēriņa veicināšana, nevis elektroenerģijas tirdzniecība.  Līdz ar to sistēma tiek veidota tā, lai tā būtu rentabla tikai tad, ja saražotās elektroenerģijas apjoms nepārsniedz patērēto. Tādejādi kompensācija ražotājam par pozitīvu gada bilanci netiek piemērota.  Bez tam kompensācijas par pozitīvu gada bilanci izmaksa skaidrā naudā prasītu sistēmas operatoram papildus administrēšanas kapacitāti, līdz ar to, līdzīgi kā Itālijā, būtu jāievieš ražotājiem gada maksa sistēmas operatora administratīvo izmaksu segšanai.

Citu valstu pieredze

Saskaņā ar RES LEGAL Europe tiešsaistes datu bāzi (www.res-legal.eu), kas izveidota pēc Eiropas Komisijas iniciatīvas, un citiem informatīvajiem avotiem elektroenerģijas neto norēķinu sistēma tiek piemērota Itālijā, Dānijā, Nīderlandē un Beļģijā.

Itālija

Balstoties uz pakāpeniskuma principu, neto uzskaiti  – Scambio Sul Posto, līdz 2007. gadam piemēroja AER stacijām ar 20kW jaudu, no 2007.gada – 20kW -200kW, kopš 2009.gada 1.janvāra koģenerācijas stacijām ar jaudu līdz 200 kW.

Ražotājs maksā par patērēto elektroenerģiju un saņem kredītu no Itālijas aģentūras, kas nodarbojas ar AER veicināšanu (Gestore Servizi Elettrici), par tīklā nodoto elektroenerģiju tirgus cenas apjomā, kā arī par daļu no mainīgajām tīkla pakalpojuma izmaksām. Sistēmas pakalpojumu fiksētās izmaksas/mainīgās izmaksas netiek kompensētas. Papildu elektroenerģijas neto uzskaites dalībnieki gadā maksā 30 EUR, lai nosegtu sistēmas operatora administratīvās izmaksas.

Bilances saskaņošana notiek vienreiz gadā. Ja bilance ir pozitīva (tīklā nodots vairāk nekā patērēts), ražotājs var saņemt kompensāciju, bet pozitīvā bilance var arī  tikt izmantota, lai segtu nākošo periodu patēriņu.

Elektroenerģija jānodod un jāsaņem no tīkla vienā un tai pašā pieslēguma vietā, izņemot pašvaldībās ar iedzīvotāju skaitu mazāku par 20 000. Šāds regulējums nodrošina iespēju neto norēķinu principu izmanto arī pašvaldībām.

Dānija

Katrs lietotājs maksā papildu maksu, tā sauktās sabiedrisko pakalpojumu saistības – SPS (Public Service Obligation), kas ietver maksu par tīkla attīstību, atjaunojamo energoresursu subsīdijas (SPS atjaunojamās enerģijas daļa), pētniecības un attīstības izmaksas un citas ar tīkla attīstību saistītas izmaksas. SPS nosaka pārvades sistēmas operators Energinet.dk četras reizes gadā. Ražotājs var iegūt atbrīvojumu no SPS pilnas samaksas pienākuma, ja tā uzstādītā jauda ir:

–        saules enerģijas sistēmas līdz 50 kW;

–        vēja enerģijas sistēmas līdz 25 kW;

–        pārējās tehnoloģijas līdz 11 kW.

Ja jauda lielāka, tad atbrīvojums no SPS atjaunojamās enerģijas daļas.

Neto uzskaite tiek veikta stundās. Uzskaiti veic Energinet.dk, kas veic arī elektroenerģijas savstarpējo ieskaitu un sedz neto uzskaites izmaksas. Kompensēta tiek tikai elektroenerģijas cena, tīklu pakalpojumu maksa netiek kompensēta.

Beļģija

Neto norēķinu sistēmu Flandrijā var izmantot visi AER ražotāji ar jaudu ≤10 kW, pārējās provincēs mazie ražotāji. Bilances saskaņošana notiek vienreiz gadā. Ražotāji maksā tīkla pakalpojuma maksu.

Nīderlande

Neto norēķinu sistēma tiek piemērota visām atjaunojamās enerģijas tehnoloģijām, kas pieslēgtas tīklam ar mazas darba strāvas pieslēgumu. (≤ 3*80A). Ražotāji maksā tīkla pakalpojuma maksu.

 

Ar cieņu,

 

Indra Niedrīte

Ekonomikas ministrijas

Enerģētikas departamenta

Atjaunojamās enerģijas un energoefektivtātes nodaļas vecākā referente

Tel.67013168